Mūsdienu pasaulē, kur tik daudz tiek runāts, domāts un rakstīts par seksu tā vien šķiet, ka viss jau ir izrunāts, aprunāts un pārrunāts, bet, lai cik netiktu par šo tēmu vāvuļots, tomēr bieži vien tiek aizmirsts, ka sekss (lai arī kāds, kur un kad) tomēr ir sava veida enerģijas apmaiņa. Teikšu uzreiz, esmu tāda seksa piekritēja, kuram ir jēga un ar to gribu teikt, ka jēga ir tikai tādam seksam, kurš ir abpusēji emocionāli dziļš un patiess. Man nav nekādas vēlmes atdot sevi visu kādam cilvēkam, kurš man nenozīmē absolūti neko un kur nu tad, ja es nenozīmēju viņam neko. Man, atvainojos, trula nodrāšanās kādā kluba tualetē, jeb kādā tik pat seksuāli nepievilcīgā vietā ar tikko iepazītu cilvēku šķiet absolūti nepieņemama, prasta un galu galā nehigiēniska. Iespējams izklausos pārāk kategoriska un kāda tur nez vēl, bet… sveiciens no aizņemto un attiecību cilvēku frontes, šeit viss ir bez pārmaiņām. Seksam ar mīļoto cilvēku ir pilnīgi cita kvalitāte, nekā vienas nakts seksa sakariem, turklāt, manuprāt, vārdam „sakars” jau tā ir pietiekami negatīva noskaņa, lai gribētos sevi ar to saistīt.
Kā es varu par to objektīvi spriest? Tā, ka esmu bijusi praktiski visās lomās, gan vienas nakts attiecību lomā, gan ilglaicīgu attiecību lomā (kurā atrodos arī tagad), gan abu pušu krāpto lomās, gan iemīlējušās un atraidītās lomā, gan atraidītājas lomā. Izvērtējot visas šīs lomas un pieņemot, ka dzīve tāds liels teātris vien ir, secinu, ka jūtas ir visa pamatā, lai arī kādas šīs jūtas būtu, nebūtu un piešķiru sev tiesības spriest objektīvi.
Kāpēc vienas nakts sekss, manuprāt, nav patīkams, jo sekss kā tāds taču ir lielisks dabas izgudrojums? Jā, jā, bezmaz vai jau dzirdu, tā saucamo, brīvo attiecību piekritējus un viņu skaļās balstiņas, saucot: ”Domā ar galvu! Tikai brīvās attiecībās un vienas nakts attiecībās Tu vari būt pilnīgi neierobežots savās izvēlēs, vēlmēs un darbībās, tikai šāda veida attiecības nemitīgi sola, ko jaunu un satraucošu…” Atļaušos oponēt, jebkuram cilvēkam (pat avantūristiem) ir nepieciešama sava veida drošības sajūta un stabilitāte, turklāt neizprotu tos, kuri saka, ka attiecības ierobežo, pateikt, kur, kad un ar ko esi ir normāla cieņas izrādīšana, nevis ierobežotājfaktors. Sekss stabilās attiecībās audzē pašapziņu daudz vairāk nekā siekalaini skatieni klubā, jeb vienalga kādā citā iestādē. Pašapziņa rodas tieši no tā, ka Tu spēj katru dienu būt iekārojama/-s vienam un tam pašam cilvēkam ar visiem saviem plusiem un mīnusiem, nevis katru dienu kādam citam, kurš Tevi redz pirmo un visticamāk arī pēdējo reizi.
Mūsdienās jau nu vajadzētu pietikt prātam saprast, ka nozīme ir kvalitātei, ne kvantitātei un sekss jau nu noteikti ir tā lieta, kuram ir jābūt vērtīgo lietu augšgalā un es dzīvoju ar apziņu, ka it’s all in your head un, attiecības jau nu noteikti nav šķērslis jauniem piedzīvojumiem un viens un tas pats cilvēks blakus tikai audzē apziņu un vēlmi ar šo pašu cilvēku izzināt jaunus apvāršņus nevis katru dienu ar citu cilvēku atgriezties, patiesība, apnicīgajā un galu galā nemainīgajā nulles punktā.
IZLASĪJU. KO TAGAD?