“Tas jau bija tikai sekss” – gan jau, ka katram no mums reiz pa reizei to nācies dzirdēt no kāda, kurš tev par nelaimi ir ļoti tuvs un svarīgs. Turpinājumā seko garš monologs, kura laikā tu apsver visus par un pret, pamest nepamest, gaidi kad viņa beigs runāt lai pateiktu to, ko tāpat nepateiksi. Bet neatkarīgi vienmēr paliek aizvainojuma sajūta.
Ja mēs ņemtu no anatomiskā viedokļa, tad sekss patiesi nav nekas īpašs. Četrdesmit minūtes ar iekšā ārā, bļunk, bļunk, čmok, čmok, salvetes un pēcseksa cigarete aizmiegot.
Protams, attiecību gadījumā tam līdzi seko arī privātīpašnieciskums, pieķeršanās un tā jocīgā prieka sajūta, kas nez kāpēc visvairāk laužas ārā no biksēm, kad tu pavisam ierasti staigājies ar viņu pa lielveikalu.
Šoreiz vienkārši iedomājies situāciju, kad tavs vīrietis, vai sievišķis pēkšņi sadomājis tev atzīties neuzticībā. Man vieglāk būs runāt par sievieti. Nezinu kāpēc, bet visbiežāk tas notiek tieši pēc seksa (tas liek aizdomāties, ka arī sievietēm to reizēm gribas un viņas viltīgi izvēlas savu grēksūdzi atstāt mirklim kad tu guli kā sasiets smaidā, kas kā viņai zināms turēsies vel aptuveni piecpadsmit minūtes). Un šo piecpadsmit minūšu laikā viņa arī steidzīgi krata tev savu sirdi. Viņa tev ieritinās blakus un negaidot sāk stāstīt, ka redz bija tā un tā, ka bijusi piedzērusies, un te seko vārdi “bet tas bija tikai sekss, kā tu nesaproti”. Un mums, stiprajam dzimumam ir jāsaprot un jāturpina skatīties boksu?
Es gribu teikt, ka tā ir kaut kāda divdesmit pirmā gadsimta slimība. Man nez kāpēc liekas, ka senāk cilvēki vairāk apdomāja savas rīcības sekas. Varbūt es maldos. Bet es, par piemēru, zinu vismaz divas sievietes, kuras seksam nepiešķir absolūti nekādu nozīmi. Viņa absolūti bez problēmām uztaisīs tev minetu tikai tāpēc, ka šobrīd sēdi viņai pretī un izskaties noskumis.
Manuprāt sekss nav tikai paņēmiens kā dabūt sievietei lielu vēderu, vai nolaist tvaiku ar divām korejiešu prostitūtām. Manuprāt, Dievs bija piedomājis radot cilvēkiem kaut ko personisku, kaut ko tikai starp diviem. Bet, protams, var gadīties, ka es arī šoreiz maldos.
IZLASĪJU. KO TAGAD?