Nejauši MTV ieraugot Guns ‘n Roses “Since I don’t have you” mūzikas video, mani pārņēma pārdomas par erotiku un pornogrāfiju, jo tik bieži tas viss tiek jaukts vienā salātu bļodā. Vispirms laikam jāpaskaidro, kāpēc manī šādas pārdomas radās. Gandrīz visos 80to/90to gadu rokmūzikas klipos nevar nepamanīt tādu pavieglu erotikas pieskaņu, sākot jau no muskuļotiem sliktajiem puikām ādas jakās, skaistulēm mežģīņotā apakšveļā spicpapēžu nagliņkurpēs, dziļus, jo dziļus dekoltē, pārspīlētiem flirtiem, sārtām, pilnīgām lūpām un beidzot ar imitētām gultas ainām.
Ļoti bieži tiek teikts, ka starp mīlestību un naidu ir tikai viens solis, bet vēl mazāks solis ir starp erotiku un pornogrāfiju. Visiem ir apmēram skaidrs, kas ir pornogrāfija, tas ir tad, kad vairāk jau vairs nav ko parādīt un izdarīt, bet kā ir ar erotiku. Ignorējot definīcijas, bet vadoties pēc apkārtējo cilvēku visdažādākajiem uzskatiem un izteikumiem brīžiem šķiet, ka erotika ir nekas vairāk par kailām krūtīm un smagu elpošanu. Tomēr man jau atkal ir vēlme iebilst un piekrist Dorotijas Porteres (autore erotiskai lesbiešu novelei „Pērtiķa Maska”, kuru man gan nav nācies lasīt, tomēr esmu manījusi gana daudz pozitīvas atsauces) izteicienam, ka erotikai piemīt vairāk smalkuma, kā pornogrāfijai, tomēr viņa atdzīst arī to, ka nereti mēs saucam savu pornogrāfiju par erotiku, jo tad process it kā kļūstot daudz baudāmāks mazāk atkailinoties, un es nerunāju tikai par ķermeņa atkailināšanu, bet arī par rakstura un personības atklāšanos visdažādākajās darbībās. Neesmu nedz feministe, nedz lesbiete, tomēr šiem vārdiem ir sava daļa taisnības.
Manuprāt, erotiku jau nu tomēr var un vajag atšķirt no pornogrāfijas, bet pašu erotiku gribētos dalīt vēl divās daļās: baudāmā un nebaudāmā. Baudāmā gluži vienkārši ir māksla izmantojot skaistus ķermeņus neieslīgstot pārmērībās (tā var būt arī deja, striptīzs, kas starp citu, ir lielisks „palīglīdzeklis” priekšspēlei) , bet nebaudāmā erotika tomēr ir un paliek neveikli izmantoti ķermeņi un tas pats neestētiskais striptīzs – neglīta, patukla, bāla meitene ar pāris bezgaumīgiem tetovējumiem ņemas ap skatuvē iemontētu stieni.
Nedz pornogrāfija, nedz erotika samērīgās un veselīgās devās nav nedz nomācoša, nedz kaitinoša, nedz visādi citādi negatīva, tomēr nedaudz ir apnikusi tā bezgaumība, kas valda praktiski visur. Lai gan par gaumi jau nestrīdas.
Diez kā šķiet jums? Kā tad īsti ir ar to izpratni par to, kas IR un kas NAV erotisks, bet tiek pasniegts KĀ tāds esam… Kur tad sākas un beidzas šī šaurā robeža?
IZLASĪJU. KO TAGAD?