Izplatīta parādība ir nepārvarama vēlme „kniebties” uz paģirām. Neaģitēšu nevienu sākt pastiprināti lietot alkoholu, tomēr, ja reiz jums ir pazīstami šie grūtie rīti, tad visdrīzāk jūs pazīstat arī „pohu gribuli”. Acīmredzot alkohols rada kaut kādu ķīmisku kokteili, kas ietekmē smadzeņu centrus, kuri atbild par seksuālo uzbudinājumu. Taču arī pats sekss paģirās ir citāds. Līdzīgi kā reibuma stāvoklī, jūtība mazinās, tāpēc ir iespējams procesu paildzināt un labāk kontrolēt. Tā ir izplatītākā paģiru blakus parādība, ko min cilvēki. Otra zīmīga „blaķene” ir tāda, ka nerodas piesātinājuma sajūta, tāpēc ir iespējams bez lielas piepūles procesu atkārtot vairākas reizes un baudīt tuvību ilgāku laiku.
Bet galvenais secinājums, ko nākas izdarīt – dzimumdziņa, iespējams, ir spēcīgākais no pamatinstinktiem. Pat ļoti smagu paģiru gadījumā, kad organisms ir novājināts un cieš no smagas alkoholiskas saindēšanās, seksa laikā cilvēks spēj mobilizēt visus savus spēkus un veikt pat pārcilvēciskas lietas. Alkohola nomāktā apziņas dēļ vieglāk atbrīvojās dzīvnieciskie instinkti. Tiem, kuri vēl šaubās par dzimumdziņas instinkta pārākumu pār pārējiem instinktiem, varu minēt eksperimentu ar žurkām, kurām bija ievietoti implanti smadzenēs. Katru reizi, kas žurciņa piespieda podziņu būra vienā stūrī, viņa uz pāris sekundēm saņēma seksuālu baudu. Būra otrā pusē atradās barība, pēc kuras žurciņa devās uzreiz pēc podziņas piespiešanas. Taču pusceļā, kad seksuālais baudījums beidzās, viņa devās atpakaļ pie podziņas. Eksperimenta rezultāts, protams, bija spēku fizisks izsīkums, un visi eksperimenta upuri nobeidzās
Stāsts par žurciņām, protams, ir traģisks, tomēr tas nav mēģinājums iebiedēt, ka pārāk intensīva „kniebšanās” noved pie nāves. Seksam tomēr ir zināms terapeitisks efekts, un kāpēc gan grūtā rītā smadzenēs neiesmidzināt dabīgu ķīmisku kokteili, tā vietā lai ķertos pie alus vai long-drink pudeles.
Bildes autors: Monstershaq2000
IZLASĪJU. KO TAGAD?