sarkanais.lv | sex, blogs & rock'n'roll

Šoreiz parunāsim par ikdienas kopdzīves rutīnu, un kā to novērst, jeb, konkrētāk, par pasākumiem ārpus mājas ar savu mīļoto sievieti. Jāteic, es uzdrošināšos izdarīt pārdrošus pieņēmumus par atsevišķu kopdzīves modeļu izplatību. Varbūt patiesībā gandrīz visiem cilvēkiem ar savstarpējo sapratni viss ir kārtībā? Tomēr diezgan bieži nākas dzirdēt piemērus, kas pierāda, ka stereotipiem par vīriešiem uz dīvāna televizora priekšā un sievietēm virtuvē ir reāls segums.

Tad kāpēc ir vajadzīgs vest savu mīļoto uz teātri, koncertiem vai vismaz uz kādu naktsklubu iedzert kādu kokteili? Galvenais iemesls ir jau pieminētā rutīna. Pat nerunājot par gadījumiem, kad sievietēm apnīk ik vakaru pildāmie pavāra pienākumi, vairumu cilvēku nomāc darbadienas ikdiena un nemainīgais režīms. Katru dienu ir viens un tas pats – pamošanās, brokastis, darbs, mājas, vakariņas un gulta. Teju vai RIMI reklāmas silā: „Zēni! Vistiņa un kartupeļi ir gatavi”. Varat iedomāties, cik lielu seksuālo uzbudinājumu sniedz šāds ilgstošs režīms. Iespējams, atteikšanās no seksa ik vakaru piecpadsmit minūtes pirms aizmigšanas, ir vienīgais veids kā pamainīt jau tā nemainīgo ikdienu. Par režīmu – sekss pirmdienās un ceturtdienās, es vispār paklusēšu. Un vēl viena lieta – vai rutīnas nomocīta sieviete ir vispār iekārojama? Domāju, ka nē. Tas gan nenozīmē, ka katru vakaru jāierodas ar ziediem, jānodzied serenāde, jāatzīstas mīlestībā un tad tikai jāķeras pie lietas. Tādā gadījumā arī tas pārvērtīsies par rutīnu.

Tātad, pieņemsim, ka esam vienojušies par to, ka rutīna tas ir slikti. Ir kaut kas jāmaina nemainīgajā dzīves ritumā. Tomēr nevajag domāt, ja tu pirmdien skatījies futbolu, tad otrdien skatoties „Komisāru Reksi” būs līdzēts. Tava sieva vai draudzene diez vai to pamanīs no virtuves. Var jau būt, ka mūsdienās teju katrs vīrietis ir arī prasmīgs pavārs, tikai nez kāpēc joprojām ir jādzird teksti: „Kā man apnicis barot to „bobi”!”. Šo es varu apgalvot pilnīgi droši pat no savas pieredzes – ja vakariņu gatavošana kļūst par ikdienas pienākumu, no kura nevar izvairīties, tad ar laiku tas tiešām kļūst par zobu sāpēm. Uzreiz gan atzīmēšu, ka virtuve nav problēmas atslēga, tas bija tikai piemērs. Pat ja jūs mājās nevakariņojat, bet abi pavadāt laiku pie televizora, problēma paliek.

Variants numur viens – aiziet vakariņas paēst uz krogu. Pirmkārt, nav jāgatavo un nav jāmazgā trauki, un ja tava sirdsmīļotā tiešam gatavo katru vakaru, arī tas nav mazsvarīgs faktors. Tomēr tas nav galvenais iemesls, jo var jau pasūtīt arī picu uz mājām un iedzert vīnu. Svarīgi ir pamainīt vidi un telpu, pa kuru tu spēj pārvietoties arī pa tumsu un pusaizmidzis. Nav obligāti vienmēr iet uz krogu divatā, tomēr tā var būt iespēja parunāties vienam ar otru. Lai cik jocīgi tas nebūtu, tomēr izrādās, ka dialoga trūkums ir ļoti pat izplatīts. Ir dzirdēts viedoklis, ka patiesībā sievietēm jau nav ko teikt, un viņas spēj runāt tikai par „sieviešu lietām”. Jāsaka, kas klausās, tas dzird. Ja tevi neinteresē sievietes politiskie uzskati, cilvēcīgie pārdzīvojumi vai vismaz viedoklis par vakar redzēto filmu, tad varbūt problēma nav sievietē. Var jau uzskatīt, ka sieviešu „pļāpām” ir vieta sieviešu kompānijā, taču tad nevajag domāt, ka sievietes runā tikai par kosmētiku, apģērbu un matu ruļļiem, un nevis par jauno smuko kolēģi darbā, kurš aizvakar ir pateicis komplimentu. Nevajag arī brīnīties, ka sieviete runā tikai par bērniem, darbu un savu mammu, ja neko citu pēdējo divu gadu laikā neko nav redzējusi.

Un kas tad ir tas, kas dzīvē vēl ir jāredz? Protams, teātris, koncerti vai galu galā kino. Viena no izplatītākajām parādībām ir pseido-piekāpšanās. Mīļā, neiesim šodien uz futbolu. Tu gribēji uz kino, tāpēc es nopirku divas biļetes uz šī vakara šausmu filmu. Reizēm tomēr piekāpšanās ir kaut kas vairāk, kā izvēlēšanās darīt citu lietu no tām, ko gribās darīt pašam. Cita izplatīta parādība ir mēģinājums iespītēties un pierādīt, ka sievietes izvēlētā izklaide nekam neder. Es ticu, ka tas tiešām tas ir ļoti efektīvs veids, lai turpmāk izvairītos no teātra apmeklējumiem. Nez vai paņemot sievieti līdzi teiksim uz futbolu, gribēsies klausīties, cik šis pasākums ir stulbs un kā tādu „mēslu” var skatīties. Bieži vien var paņemt līdzi sievieti uz pasākumu, kurš viņu maz interesē, tomēr viņa mēģinās gūt prieku no kopā pavadītā laika. Turpretī vīriešiem ir maniere vienmēr burkšķēt par visu, kas nesagādā tūlītēju apmierinājumu. Par piemēru paņemsim teātra izrādi. Cik sliktai ir jābūt izrādei, lai viņā nesaskatītu pilnīgi neko interesantu un labu? Pieļauju domu, ka tieši sieviete ierosinās šādu pasākumu pamest. Pretējā gadījumā tomēr ir vērts kaut vai mēģināt izbaudīt pasākumu, nevis otro cēlienu pavadīt mašīnā vai bufetē. Netiek jau prasīts pēc izrādes dziedāt slavas dziesmas redzētajam, toties absolūta neieinteresētība gan var nokaitināt.

Bez šaubām, katrs pats izvēlās savu dzīves modeli, vai vēlas personīgi „izmīdīties pa grābekļiem”, tomēr, manuprāt, reizēm piedomājot var mēģināt nepieļaut tipiskākās kļūdas, kas lēnām, bet pamatīgi spēj noēst jebkuras attiecības, vai vismaz pieļaut šīs kļūdas daudz retāk. Ja tomēr jums liekas, ka rutīnas problēmas var risināt arī izklaidējoties atsevišķi – nav problēmu. Es, personīgi, šāda modeļa veiksmes formulai neticu. Bez tam, vai to tādā gadījumā vispār ir jāsauc par kopdzīvi? Drīzāk sadzīvošana zem viena jumta. Tomēr ar ārpus mājas pasākumiem nevajag iebraukt otrā galējībā, un pārvērst dzīvi par bohēmu. Arī divvientulība ir ļoti svarīga attiecībām.

Bildes autors: Julia Fuchs