Pirms kāda laika medijos pavīdēja ziņa, ka wikipedia.org izveidotājs Džimmijs Velss diezgan nesmuki izšķīries ar savu draudzeni, žurnālisti Reičelu Marsdenu – ievietojis Vikipēdijā atsevišķu rakstu par to, ka viņi ir izšķīrušies. Tiesa gan, meitene nav palikusi parādā, un ebay.com sākusi iztirgot bijušajam drauģelim reiz piederējušus apģērbus, kā arī nopludinājusi kādam tehnoloģiju blogam pāra kaislīgās čata sarunas. Apmēram tajā pašā laikā pavīdēja arī ziņa no Itālijas – kāds vīrietis notiesāts ar reālu cietumsodu, jo, atriebjoties meitenei, kas viņu pametusi, ievietojis internetā viņas kailfoto un pievienojis telefona numuru, mēģinot radīt par viņu priekšstatu kā par seksuālo pakalpojumu tirgotāju.
Protams, pirmā reakcija bija – sviests! Taču, par to padomājot, sāku mēģināt atcerēties gadījumus no savas un arī paziņu dzīves, kad, nedomājot par iespējamām sekām, mēģināts atriebties bijušajiem. Jāsaka uzreiz – vai nu es daudz ko vienkārši nezinu, vai arī paziņu lokā ir visnotaļ aukstasinīgi cilvēki, kas saprot atriebības postošo dabu.
Taču, kas tad ir dzirdēts, bieži vien gandrīz vai urbāno leģendu statusā? Biežākais – īpaši raksturīgais sievietēm, – stāsti par bijušā vīrieša nekam nederīgo seksualitāti, izteikti mazā „mazā draudziņa” apspriešana. Reizēm portālos, kur sievietes dalās pieredzē, arī nākas manīt dažādus padomus, kā atriebties „dzīvi sabojājušajam nelietim”- populārākais paņēmiens, ko parasti iesaka, ir džeka mašīnu aplaistīt ar baldriāniem, par prieku sētas minčiem. Daudz ļaunāk, un, manuprāt, nesaprātīgāk, ir ķeršanās pie dažādiem sabata cienīgiem rituāliem, no kuriem kapu smilšu izbēršana pie durvīm ir vien ziediņi. Lai arī skeptiski skatos uz šāda veida izdarībām, tomēr karmu kaut vai darītājam vien tās, manuprāt, var sabojāt pamatīgi. Ak, jā, slavenais Dženiferas Anistones izgājiens – bijušā lauleņa Breda Pita apģērbu sabojāšana… bērnišķīgi, bet var jau būt, ka šāda dusmu sublimācija ļauj vēlāk uz esošos situāciju palūkoties daudz mierīgāk. Abiem dzimumiem raksturīgs gājiens – mēģināt ieriebt pametējam, izmantojot pazīšanās profesionālajā lauciņā. Ja kāds abu kopējs paziņa jautās par „nekrietneļa” kvalitātēm darba jomā, protams, ka atriebes kārais, pat nedomājot par ētiskuma iezīmēm, sastāstīs tādus šausmu stāstus, ka pēc tiem pat miesīga māte savu eņģelīti redzēt vairs negribētu. Vīriešiem raksturīgi piedēvēt bijušajai sievietei, kura viņu atstājusi, izlaidīgu dzīvesveidu un nekrietnu raksturu, jāsaka, arī sievietes neatpaliek.
Ko es pati esmu tā reāli izdarījusi? Neko, lai arī bijušas situācijas, kad gribas paņemt, mazākais, AK – 74 un nodot nāvējošu zalvi pāri neuzticīgajam mīļotajam. Bet tā arī visi plāni, ko gan darīt ar šo neuzticīgo lopu, palikuši vien ideju līmenī – kas ir labi, pretējā gadījumā, visticamāk, šis ieraksts taptu vietā, kur saule ir rūtaina.
Taču mani ļoti interesē, kāda ir jūsu pieredze, atriebjoties tiem, ko agrāk esat mīlējuši. Un, pats galvenais – vai tas palīdz.
Bildes autors: mattroilan2008
IZLASĪJU. KO TAGAD?