Bieži vien vīrieši sapņo par to, lai viņiem būtu vienmēr griboša un varoša sieviete, un, kas tur ko liegties, sievietes sapņo par tādiem pašiem vīriešiem. Taču nebūt nav tik viennozīmīgi atbildams, vai tas patiesībā ir labi vai slikti. Piedevām, pats jēdziens – hiperseksualitāte – nereti tiek pārprasts, lietojot to vietā un nevietā. Šai rakstā pamēģināsim mazliet noskaidrot, kas ir kas.
Vārds “hiperseksualitāte” medicīnā tiek lietots, apzīmējot pataloģiski pārspīlētu dzimumtieksmi; sieviešu gadījumā to mēdz dēvēt arī par nimfomāniju, bet vīriešiem – satiriāzi. Bieži vien tā sauc vienkārši cilvēkus, kas ir tendēti bieži mainīt partnerus un atbalsta vienas nakts attiecības, taču tā ir kļūda; patiesi nimfomānijas gadījumi, piemēram, pēc statistikas ir 1/2500. Tālāk rēķiniet paši.
Hiperseksualitāte, pretēji daudzu uzskatiem, nebūt nav iedzimta “kaite”, daudz biežāk tā parādās dažādu faktoru ietekmē – piemēram, pēc lieliem emocionāliem pārdzīvojumiem, dažādām slimībām, dabiskiem fizioloģiskiem procesiem (piemēram, dzemdībām), dažreiz pat kā atsevišķu medikamentu lietošanas blakusefekts.
Starp citu, mediķi iesaka noteikti vērsties pie sava ārsta, ja konstatējat sev šo sindromu – kā jau teikts, tas var būt kā blakusparādība kādai krietni nopietnākai kaitei, kuru vēl var laikus diagnosticēt un ārstēt.
Atgriežoties pie virsrakstā uzstādītā jautājuma. Mūsdienu pasaulē vīriešiem šai ziņā ir vieglāk, jo sabiedrība daudz ko tiem piedod, kamēr sievietes ar šādu sindromu nereti tiek uzskatītas par izvirtušām un amorālām. Tāpēc hiperseksualitāte var pārvērsties par īstu problēmu, jo nākas slēpt savas tieksmes, kā rezultātā rodas neskaitāmas neirozes u.c.
Tāpēc iesaku, sapņojot par hiperseksuāla partnera atrašanu, tomēr nopietni aizdomāties par to, ko tas īsti nozīmē. Jūs taču gribat otru pusīti tikai sev – bet, ja tai piemitīs nemitīga, patoloģiska tieksme pēc seksa kā tāda, tas var beigties slikti Jūsu savienībai.
IZLASĪJU. KO TAGAD?