Turpinot vakar iesākto tēmu, vēlos tūdaļ atbildēt uz vienu būtisku jautājumu, kas daudziem rodas, pirmoreiz saskaroties ar BDSM kā jēdzienu. Nē, sadomazohisms un vardarbība ģimenē nav viens un tas pats, pirmais tradicionāli ir seksuāla rotaļa, kurā abas puses piedalās pēc pašu vēlēšanās. Protams, arī šajās attiecībās pastāv ne tikai fiziska, bet arī morāla pakļaušanās, kas pastiprinātas mazohisma tendences rezultātā var pārvērsties spēcīgāku kairinātāju meklēšanā, kas robežojas ar tiešu vardarbību, taču izņēmumi ir vienmēr un visā.
Taču te jau jārunā nevis par sadomazohismu kā tādu, bet gan Jūsu partnerattiecību problēmu. Ja partneris Jums sit, kož vai citādi Jūs aizskar “ārpus spēles”, ja neapstājas, kad tiešām to lūdzat (piemēram, ar norunāto koda vārdu), Jums nopietni jāpadomā, vai šīs ir tās attiecības, kurās Jūs jūtat savstarpēju uzticību, un vai tādas ir jāturpina. Piespiešana kaut ko darīt pret Jūsu reālo gribu NAV sadomazohistisko spēļu sastāvdaļa.
Ja partneris domā citādi, viņam ir diezgan nopietnas iespējas nonākt konfliktā ar cilvēktiesību likumdošanu un to sargājošajām iestādēm…
Birkas:attiecības, cieņa, likumi, partneri, sadomazohisms, sekss, spēle, uzticība, vardarbība
IZLASĪJU. KO TAGAD?