Par celibātu mūsdienās pieņemts saukt atturēšanos no dzimumdzīves, taču tas nav gluži precīzs apzīmējums. Tulkojumā no latīņu valodas šis termins nozīmē vienkārši “neprecējies”. Protams, kristīgajā un jo īpaši katoļu tradīcijā, no kuras lielākoties ir veidojies šis apzīmējums, neprecēšanās automātiski nozīmē arī atturību no seksa, jo ticīgajiem nepastāv sekss ārpus laulības. Bet kā domāt tiem, kas nav ticīgi?
Ja runājam vienkārši par atturēšanos no seksa kā tādu, te darīšana ir ar enerģijas sublimāciju. Enerģijas nezūdāmības likums darbojas arī šai gadījumā. Seksam neizmantoto enerģijas daļu var iemācīties pārveidot un izmantot radošajos procesos, piemēram. Nav jau noslēpums, ka cilvēks pēc kārtīga seksa grib tikai pagulēt, nevis celties un rakstīt grāmatu vai kalt skulptūras. Toties nepiepildīta iekāre liek dzīties uz priekšu, darīt jaunas lietas, spodrināt spalvas un ņaudēt zem balkona. Kas zina, varbūt kāds Jūsu ņaudēšanu sadzirdēs un aizsūtīs ierakstu uz Eirovīzijas atlases kārtu.
Psihologi jau sen ir apstiprinājuši, ka seksuālā enerģija un libido ir viens no cilvēka darbības pamatvirzītājiem. Tad kāpēc lai no reliģijas aizgūto tradīciju neizmantotu un neiemācītos šo enerģijas daļu kontrolēt?
Nobeigumam gribu teikt tikai vēl šo: patiesībā ikvienam der kādu laiku atturēties no seksa. Protams, liekas, ka tas iekšējo spriedzi tikai cels – bet nē, kad būsiet ticis galā ar šo īso “abstinenci”, Jums radīsies brīvais laiks padomāt arī par sevi un sakārtot domas. Nu bet tad jau atkal aidā meklēšanās procesā! :)
Birkas:abstinence, atturēšanās, atturība, celibāts, Eirovīzija, enerģija, enerģijas nezūdāmība, katoļi, kristieši, kristīgā ticība, laulība, libido, meklēšanās, neprecējies, psiholoģija, sekss, sublimācija, ticība, tradīcijas
IZLASĪJU. KO TAGAD?