Kad vakars jau gāja uz beigām, viens pēc otra bijušie klases biedri sāka doties mājup. Kas nebija lietojis alkoholu, pats sēdās pie stūres, dažam otra pusīte atbrauca pakaļ. Man diemžēl, neviens nebija sarunāts, kas atbrauktu pakaļ un pirtī bez aliņa jau arī negāju, tāpēc biju vienojies ar viesu nama saimniekiem, ka par atsevišķu samaksu varu palikt turpat pirts augšstāvā. Izrādījās, ka neesmu viens, kas paliek – arī Inga dosies mājās tikai rīt no rīta. No vidusskolas laikiem viņu atceros vāji – bija tāda klusa meitene, ne ar ko īpaši neizcēlās, arī tagad, salidojuma laikā, pirtī viņa negāja, praktiski visu vakaru pie galda vien nosēdēja, ar citām meitenēm nopļāpāja.

Tā nu visi bija aizbraukuši, mēs divi vien sēdējām uz pirtiņas lieveņa un pļāpājām par šo un to. Izrādās, ka pirtī Inga neesot gājusi tāpēc, ka uz salidojumu ieradusies pa tiešo no darba un nav bijis laika paņemt līdzi peldkostīmu. Piedāvāju viņai, ka tagad taču var ieiet arī kaila – visi ir prom. Viņa piekrita un es paliku viens sēžam pirts priekšā un vērojam ezeru. Bija
klusa, silta pilnmēness vasaras nakts, ūdens virsma bija gluda kā spogulis, tajā atspīdēja debesis, mēness un apkārt esošie koki. Likās, ka esmu tālu prom no visas pasaules, tāds miers un klusums, patīkami vēss gaiss, mēness gaisma visam piedod tādu sudrabainu nokrāsu, pārņēma tāda dīvaina sajūta – it kā tas viss nav reāli, kā sapnī … tad no pirts iznāca ar dvieli aptinusies Inga.

Piegājusi pie ūdens malas viņa nolaida dvieli un kaila brida ūdenī … kas tas bija par skatu – ūdens virsma kā gluds spogulis, kurā atspoguļojas debesis, likās, ka viņas augums pamazām pazūd debesīs, un cik skaists bija šis augums … ja es būtu gleznotājs, tad tieši šādu ainu vēlētos uzgleznot …

Mazliet papeldējusi, Inga iznāca no ūdens, aplika dvieli un apsēdās man blakus. Viņa sen neesot bijusi pirtī, superīgas tomēr sajūtas … lai nākot arī es, ko nu te viens nīkšot, viņai garlaicīgi vienai uz lāvas sēdēt. Es, protams, piekritu. Jau pēc mirkļa mēs abi kaili sēdējām uz lāvas. Baidījos kļūt nepieklājīgs, jo skatienu tā vien vilka pie viņas skaistā auguma, un jutu, ka
pamazām arī uzbudinos, tāpēc aktīvi rosījos pa pirti – ienesu vēl ūdeni, piemetu garu, piedāvājos viņu izpērt ar slotiņu. Tad jau drīz vien abi skrējām uz dīķi. Pēc peldes viņa pirmā izgāja no ūdens, kaila stāvēja pirts priekšā, pacēla abas rokas, lai atglaustu savus garos tumšos matus. Tas bija tik skaisti … pats nemanīju, kā biju jau pienācis pie viņas no aizmugures, manas rokas slīdēja pār viņas matiem, kaklu, pleciem … viņa pagriezās un mūsu lūpas satikās skūpstā. Viena mana roka glaudīja viņas matus un kaklu, otra pār muguru slīdēja uz leju … kad tā bija nonākusi uz viņas apaļā dupša, uzspiedu uz tā.
Inga iekunkstējās, viņas elpa bija kļuvusi straujāka. Ar mazām karstām bučiņām apklāju viņas seju, tad kaklu … kad manas lūpas skāra krūtis, viņa atlieca galvu, izlieca augumu, kā sniegdamās pretī maniem skūpstiem … tad viņas rokas ieslīdēja manos matos un virzīja mani lejup … plaukstas uzliku uz viņas gurniem un, turpinot ar mēli un lūpām viņu glāstīt, paklausīgi turp arī devos … kad manas lūpas jau skāra pavēderi tur, kur būtu jābūt jau spalviņām, viņa atsēdās uz krēsla, atpleta kājas, pārcēla tās pār roku balstiem un, joprojām iekrampējusies manos matos, iespieda manu seju savā viskarstākā vietiņā …
mana mēle pieplaka viņas kuteklītim, maigi iesūcu to mutē un ar mēli spēlējos ap to … viņa jau bija pavisam slapja … pārslidināju mēli gar vienu pusi, tad slīdēju atkal augšup, tad ar pieplaku viņai ar visu muti un mana mēle ielauzās viņā cik vien dziļi tas iespējams … kādā brīdī, uz mirkli pavērsu skatu augšup – viņa bija atgāzusi galvu, ar vienu roku glāstīja savas krūtis, otra joprojām bija manos matos … kad mana mēle pieskārās viņas dupša caurumiņam, viņa iekunkstējās un piespieda manu seju vēl stiprāk sev klāt. Es kaislīgi skūpstīju viņas dupsi, kā cenzdamies ar mēli ielauzties arī tur … pēc tam mēs abi piecēlāmies, viņa pagriezās ar muguru pret mani, viena mana plauksta glāstīja viņas krūtis, otras pirksti spēlējās ar vissaldāko un mitrāko vietiņu … skūpstot viņas kaklu un plecus es iegāju viņā, viņas augums izliecās, mani pirksti glāstīja viņas krūtis, kaklu, lūpas, kamēr otras rokas pirksti arvien straujāk kairināja kuteklīti … reizēm jau grūti saprast, kad
ir, kad nav sievietei orgasms, bet man tā vien liekas, ka mēs to sasniedzām reizē … jau pēc brīža mēs sēdējām uz tā paša atpūtas krēsla, viņa bija saritinājusies man klēpī … maigiem pieskārieniem es glāstīju viņu, mani pirkstu gali slīdēja pār viņu, izbaudot skaisti iesauļoto gludo ādu un ķermeņa skaistās formas … pamazām mani pirksti atrada viņas pavēderi, Inga papleta mazliet kājas un aizvēra acis, maigi glāstīju viņas kājstarpi, divus pirkstu ieslidināju viņā … maigi un lēni es glāstīju viņu, uztaustīju G punktu un glāstīju to, viņa jau atkal pludoja un, ar rokām mani apkampusi strauju elsoja
…
… tajā naktī mēs vēl vairākas reizes mīlējāmies līdz tādi paši kaili uz dīvāna apkampušies aizmigām … kad no rīta pamodos, atvēru acis, viņas seja bija virs manas, viņas acis maigi vērās manī, bet pirksti pavisam viegli slīdēja pār manu augumu … es ieslidināju pirkstus viņas matos un mēs atkal saplūdām saldā skūpstā …

Cits fragments:
“Likās, ka mēs it kā saplūstam viens ar otru, mēs saplūdām vienā elsu, glāstu, maiguma un baudas kamolā, mēs bijām tikai viens otram, mēs bijām viens veselums, harmonija, bauda un pilnība. Straujās kustības es nomainīju ar lēnām izjustām, es piepacēlos uz rokām un vēroju kā baudas vilnis pāršalc viņas smalko skaisto augumu ik reizi, kad, loceklim ieejot viņā, mana pavēdere pārslīd pār kutekli. Es saliecos, lai ar lūpām sasniegtu skaisto uzbriedušo krūts galiņu. Es iesūcu to un apļveida kustībām glāstīju to ar mēles galiņu. Nepārtraucot darboties ar mēli un lūpām es uzliku plaukstu uz otras krūts, maigi glāstīju to un spaidīju tās galiņu. Viņas elsas jau bija pārvērtušās kunkstos un vaidos, viņas augums locījās jau pavisam nevaldāmi un arī es jau jutu, ka baudas sajūtas kā lavīna gāzās pār mani …”

Un vēl viens :) :
“es vēlos redzēt, kā visu aizmirsti tu, kā bauda un salda kaisle pārņem tevi, es sajūtu baudas viļņus, kas šalc pār augumu tavu, es mīlu tevi un sildu savos glāstos, es ieskauju tevi sevī un mēs esam viens veselums, mēs esam pilnība un harmonija, bauda, elsas un kunksti, tikai divi kaili augumi bezgalīgā ziedu izplatījumā, mēs esam saplūduši un savienojušies, ir apstājies laiks un pazudusi pasaule, un kad pēdējais baudas vilnis, kā vilnis devītais, kā visskaistākais un krāšņākais no tiem, ir pāršalcis mūs, tad es glāstu tevi un pateicos, es pateicos par to, ka esi manā dzīvē, es pateicos, ka tu vispār esi, es pateicos par sniegiem izkausētiem un puķēm saplaukušām, par aizsargmūriem aizmirstiem un sagrautiem, par pavasari silto un lidojumu skaisto, es pateicos par pateicību, ko tavās acīs redzu, es glāstu un mīlu tevi, es vēroju un apjūsmoju ikvienu tavu sejas pantu, ar pirkstu galiņiem es atklāju un izpētu ikvienu tava auguma līniju … manis nav ir tikai sajūtas, ir tikai mīlestība…es esmu mīlestība un tu esi mana mīlestība, mēs esam viens otram …”

Heinz