Darbojas tas līdzīgi kā jau slavenais vakumpumpis – sieviete uz ģenitālijām uzliek speciālu vāciņu, kas nu ļoti atgādina elpināšanas masku, un, izsūknējot no turienes gaisu, panāk to, ka viss – gan klitors, gan kaunuma lūpas uzbriest gluži kā seksuāla uzbudinājuma laikā. Un šo manipulāciju laikā viss kļūst daudz jutīgāks, turklāt, regulāri „uzpumpējot” vāverīti, tās īpašais jutīgums saglabājas ilgāku laiku, piešķirot īpaši izteiktas sajūtas seksa laikā.

Tam, ka šis produkts tiešām sola gaidīto, par labu runā neskaitāmas interneta lapas, kas veltītas Pussy Pump – piemēram, www.femalepumping.net. Ja nu kāda mūsu lasītāja ir izmēģinājusi šī rīka labās puses, gaidīsim dalīšanos pieredzē!

Bilde no AdsOfTheWorld.com

Protams, pirmā reakcija bija – sviests! Taču, par to padomājot, sāku mēģināt atcerēties gadījumus no savas un arī paziņu dzīves, kad, nedomājot par iespējamām sekām, mēģināts atriebties bijušajiem. Jāsaka uzreiz – vai nu es daudz ko vienkārši nezinu, vai arī paziņu lokā ir visnotaļ aukstasinīgi cilvēki, kas saprot atriebības postošo dabu.
Taču, kas tad ir dzirdēts, bieži vien gandrīz vai urbāno leģendu statusā? Biežākais – īpaši raksturīgais sievietēm, – stāsti par bijušā vīrieša nekam nederīgo seksualitāti, izteikti mazā „mazā draudziņa” apspriešana. Reizēm portālos, kur sievietes dalās pieredzē, arī nākas manīt dažādus padomus, kā atriebties „dzīvi sabojājušajam nelietim”- populārākais paņēmiens, ko parasti iesaka, ir džeka mašīnu aplaistīt ar baldriāniem, par prieku sētas minčiem. Daudz ļaunāk, un, manuprāt, nesaprātīgāk, ir ķeršanās pie dažādiem sabata cienīgiem rituāliem, no kuriem kapu smilšu izbēršana pie durvīm ir vien ziediņi. Lai arī skeptiski skatos uz šāda veida izdarībām, tomēr karmu kaut vai darītājam vien tās, manuprāt, var sabojāt pamatīgi. Ak, jā, slavenais Dženiferas Anistones izgājiens – bijušā lauleņa Breda Pita apģērbu sabojāšana… bērnišķīgi, bet var jau būt, ka šāda dusmu sublimācija ļauj vēlāk uz esošos situāciju palūkoties daudz mierīgāk. Abiem dzimumiem raksturīgs gājiens – mēģināt ieriebt pametējam, izmantojot pazīšanās profesionālajā lauciņā. Ja kāds abu kopējs paziņa jautās par „nekrietneļa” kvalitātēm darba jomā, protams, ka atriebes kārais, pat nedomājot par ētiskuma iezīmēm, sastāstīs tādus šausmu stāstus, ka pēc tiem pat miesīga māte savu eņģelīti redzēt vairs negribētu. Vīriešiem raksturīgi piedēvēt bijušajai sievietei, kura viņu atstājusi, izlaidīgu dzīvesveidu un nekrietnu raksturu, jāsaka, arī sievietes neatpaliek.

Ko es pati esmu tā reāli izdarījusi? Neko, lai arī bijušas situācijas, kad gribas paņemt, mazākais, AK – 74 un nodot nāvējošu zalvi pāri neuzticīgajam mīļotajam. Bet tā arī visi plāni, ko gan darīt ar šo neuzticīgo lopu, palikuši vien ideju līmenī – kas ir labi, pretējā gadījumā, visticamāk, šis ieraksts taptu vietā, kur saule ir rūtaina.
Taču mani ļoti interesē, kāda ir jūsu pieredze, atriebjoties tiem, ko agrāk esat mīlējuši. Un, pats galvenais – vai tas palīdz.

Bildes autors: mattroilan2008

Foto autors: Cheezemaster

Lai arī cik daudz nebūtu cilvēku, kas publiski deklarē savu nicinājumu pret „kārtējiem tirgotāju svētkiem” – Valentīna dienu, bieži vien savu nostāju paskaidrojot ar apgalvojumiem, ka savus mīļotos var taču apsveikt jebkurā citā dienā, man tomēr šie „sirsniņsvētki” šķiet visnotaļ mīļš un jauks pasākums. Un tiem, kuri izsaka iepriekš minētos apgalvojumus, es tiešām gribētu pajautāt – cik tad bieži ir tās „parastās” dienas gadā, kad tāpat vien mīļoto pārsteidz ar ziediem, kādu mīļu dāvanu vai nebijušu pasākumu? Es ceru, ka ir.
Savulaik pati esmu bijusi to vidū, kuri par Valentīna dienu publiski vīpsnā. Taču, atzīšos, tas bijis vien tad, kad esmu bijusi viena – nesākšu taču savu vājumu izrādīt, publiski atzīt, ka ilgojos pēc tām pašām banālajām sarkanajām rozēm un mazas, kaut vai šokolādes sirds, labāk jau skaļi pasmieties par tik salkani un banāli romantiskajiem pārīšiem. Un klusībā norīt krupi, un censties sevi nežēlot.
Jo tas taču ir tik mīļi, ka iepriecina. Un īpaši tad, kad to gaidi.

Jā, protams, Valentīna diena ir nedaudz diskutabla, bet, ne tik daudz „ievazāto svešzemju svētku”, kā vairāk noskaņas kontekstā. Jo, būsim reālisti, ne jau visiem ir kāds, ko apsveikt šajos svētos, vai kāds, no kura gaidīt apsveikumu. Par to iedomājoties, kļūst nedaudz neveikli – nu gluži tāpat, kā Ziemassvētkos atceroties par tiem, kurus neviens neapsveic. Taču es ticu, ka atliek vien patiesi vēlēties, un ikdiena kļūs par svētkiem kopā ar cilvēku, ko mīli, un kuram esi mīļš. Un tad jau arī Valentīna diena – vien tāda grezna caka uz dzīves tortes.
Un nav jau obligāti vajadzīgas tās rožlapiņu vannas, sveču gaisma un zemenes ar putukrējumu. Var jau tāpat – veltīt šo vakaru viens otram.

Bildes autors: www.marcline.com

Tātad, par pirmo grupu. It kā jau ārēji šķiet, ka viss ir kārtībā – kopā esat dažus mēnešus, pusgadu, gadu… Bet arvien biežāk mīļotā sieviete gultā uzgriež muguru, un nekādi izmisīgi mēģinājumi atsvaidzināt seksuālo dzīvi nerod atbalsi. Vari piedāvāt erotiskās masāžas, seksu dušā vai iepriecināt viņu ar jaunu veļu, taču reakcija līdzinās nullei, un retās seksa reizes ir gluži kā pienākumu pildot. Skumji, bet fakts – ja mīļotā vairs nevēlas mīlēties, tad no mīlestības daudz vairs nav palicis. Un tad ir jāpārdomā, ideālā gadījumā – abiem jāpārrunā, vai kopēja turpmākā nākotne vēl maz ir iespējama. Šāda atsaluma iemesls var būt jebkas – vīrietis vairs nešķiet interesants, pie apvāršņa parādījies jauns attiecību kandidāts, un, visbeidzot, vainīgs nav neviens, vienkārši meitene vairs nevēlas būt ar tevi kopā. Visbīstamākais no sievietes puses šo atsalumu pret partneri mēģināt nomākt ar „pašārstēšanos”- seksa laikā aizmiegt acis, iedomājoties, ka kniebjas ar nevis savu dārgo dzīvesbiedru, bet gan Antonio Banderasu vai kolēģi Juri. Sievietēm, kas šādi rīkojas, gribas vien ieteikt – nopērc vibratoru, un savas fantāzijas realizē ar tā palīdzību. Jā, ir nācies arī sieviešu žurnālos, lasīt, ka fantazēt par citu seksa laikā jau neesot grēks, vien tāda pārmaiņa seksuālās dzīves dažādošanai. Vismaz es tam pavisam nepiekrītu, un, man šķiet, nebūtu īpaši daudz vīriešu, kas justos labi, uzzinot, ka viņa mīļotā patiesībā kaisles izsaucienus velta kādam savam iedomu tēlam.

Par pirmo gadījumu tā kā būtu skaidrs. Taču mēdz būt arī savādāk – kad blakus ir vismīļākais, vislabākais, visburvīgākais vīrietis, taču vēlēšanās mīlēties vienkārši nav. Vienu vakaru, otro… Iemesli tam var būt visdažādākie. Klasiskie – mīļais, man sāp galva; esmu pārgurusi; darbā bija pamatīgs stress; nevaru atslābināties. Te nu der atcerēties, ka, kā pierādījies dzīvē, nav izdomāts labāks līdzeklis par galvassāpju, noguruma un stresa noņemšanu kā sekss. Tikai nevajag tēlot un sevi piespiest kā kaislīgai tīģerienei mesties dārgajam virsū. Vislabākais ir savam mīļotajam tā arī vienkārši pateikt – dārgais, es jau labprāt, bet īsti nejūtu noskaņojumu. Šādi gan drīkst teikt tikai tad, ja patiešām gribas mīlēties, bet īsti nav „iekšā”. Un, ja pretī ir saprotošs vīrietis, vakars var beigties ar galvu reibinošu seksu, pēc kura pazudīs gan galvassāpes, gan gadsimta bieds – stress. Kā? Pavisam vienkārši – ļaut vīrietim uzņemties iniciatīvu. Pašai ieslīgt spilvenos, un ļaut, lai mīļotais lēni sāk glāstīt krūtis, slidināt pirkstus pār vēderu, pamazām iekļūstot visslēptākajās vietās. Atslābināties un baudīt. Un vienā brīdī sapratīsi, ka mīlēšanās bija visnepieciešamākā lieta pasaulē. Par ieradumu gan šo pārvērst nevajadzētu – ja viens tikai dod, un otrs tikai ņem, nekas labs nav gaidāms. Tāpēc nākamā vakarā pašai vajadzētu pārsteigt partneri. Kaut vai ar minetu un kotletēm. Bet pārspīlēt arī nevajadzētu – reizēm der arī iepauzēt. Ja nu galīgi, galīgi negribas. Pēc dažu dienu pauzes bauda un kaisle būs augusi daudzkārt.

Foto autors: Mrs. Maze

Taču vienu dienu darbā uznāca pavisam neķītrs noskaņojums. Pētīju visu, kas atrodas uz galda, lai novērstu savas visnotaļ piedauzīgās domas uz ko atbilstošāku vietai, kur atrodos, paskatījos uz telefonu… un pār mani nāca atklāsme. Fotokameras telefonā taču nav domātas tam, lai ballītes laikā nofotografētu savu draugu grimases un nekavējoties tās ieliktu draugiem.lv. Patiesībā telefonu ražotāji ir padomājuši par mūsu seksuālās dzīves dažādošanu! Tā nu devos uz ladies room, paņemot līdzi telefonu. Aizvēru kabīnītes durvis, novilku džemperīti, paliekot vien krūšturī, un pēc vairāku minūšu ilgas dažādu, neveiklu pozu ieņemšanas man izdevās uzņemt tieši to, ko vēlējos – savu krūti veļas mežģīņu ietvarā. Pāris klikšķi pa podziņām, un bildīte jau lidoja pie mana mīļotā vīrieša ar nepārprotamu zemtekstu – dārgais, mūs šovakar sagaida karsts vakars. Nostrādāja!

Vienīgais, ko jāpiebilst – labāk šādas bildītes uzreiz pēc nosūtīšanas izdzēst. Telefoni mēdz ļauni pajokot, ja nav nobloķēti taustiņi. Tāpat telefons var nonākt arī draugu, vai vēl ļaunāk – radu, kurus māc ziņkāre izpētīt jūsu jauno telefonu, rokās. Vienvārdsakot, nevajag savus kailfoto glabāt, kur pagadās, un sūtīt, kam pagadās. Žēlot arī nē, jo vienmēr var sataisīt jaunus.

Bildes autors: Rustam Koblev