Skaistas sievietes un auto.

Anna Kozlenko

Anna Kozlenko

Zeeb Fotodesign

Konstantin Silkov

Andrei K.

YerdnA

YerdnA

Alexander Batyru

Rodrigo Nunez

Niyazz

Vladimir Kovolevsky

Michal Tomes

Ruslan Lobanov

Natalie Berezina

Bilžu autora mājaslapa: jsfotografie.de

Šoreiz runa būs par vienu konkrētu rakstu no šī gada aprīļa Lilit. Raksts ir par to, kam pieder vara ģimenē. Tā uzstādījums – vara ģimenē pieder tam, kurš kopējā budžetā ienes lielāku naudu. Un tas, kuram ir vara ģimenē, arī izlemj, uz kurieni braukt atpūsties, kādu mašīnu pirkt un cik dārgas dāvanas atļauties vecākiem. Pēc varas definīcijas un apraktiem, kādēļ tāda ir nepieciešama un ko ar to iesākt, seko kopdzīves aprakstīts, kas sadalīts trijos posmos. Tad nu es arī mēģināšu īsumā šos posmus izstāstīt, un komentēt no sava viedokļa.

Pirmais posms: 20 – 30 gadi.

Jaunība, pieredzes trūkums un lielās dzīves cerības. Taču vīrs izrādās nepieredzējis jauneklis, kas sper savus pirmos neveiklos soļus lielajā dzīvē. Tad nu sieviete ir tā, kas mēģina ar šo vīrieti auklēties un audzināt. Citiem vārdiem sakot, mēģina pārveidot par tādu vīrieti, kas spēj parūpēties par ģimeni un būt atbalsts. Taču tas viss noved pie vīrieša pretestības un konflikta situācijām. Tāpēc lai nesabojātu attiecības, vajag ļaut vīrietim gūt mācību no savām kļūdām, nevis nepārtraukti apšaubīt viņa spējas, kaut vai neaizmirst mājās mašīnas atslēgas. Vīrietis šādi pats kļūs nobriedis, vai arī brīvprātīgi nodos vadības grožus sievai, ja viņam tas tā arī neizdosies.

Varu piekrist, ka viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj attiecībās, ir mēģinājumi no kāda konkrēta cilvēka izveidot kādu pavisam citu personu. Cilvēks, manuprāt, nav māls, kas ieņems tādu formu, kādu mākslinieks tam piešķirs. Tomēr man ir neizprotama sievietes vēlme uzņemties mātes lomu. Jā, praktiski katra sieviete vēlas, lai vīrietis viņai blakus būtu tas, kas visu nokārto. Taču kāpēc vajag sūdzēties par to, ka vīrieši ir kā mazi bērni, ja tiek darīts viss, lai viņš par tādu arī būtu? Piekrītu arī ieteikumam, ka nevajag nepārtraukti kaitināt savu partneri ar jautājumiem par visādiem sīkumiem. Nav jau pasaules gals, ja veikalā izrādās, ka mājās ir aizmirsta kredītkarte. Tās ir tikai lietas. Tomēr neuzskatu, ka vajag klusējot noraudzīties, kā tavs dzīvesbiedrs dauza galvu pret ķieģeļa sienu daudz svarīgākās lietās. Veselīgā kopdzīvē ir jābūt partneru attiecībām, kur cilvēki viens otru atbalsta. Un, visbeidzot, kāda šinī jautājumā ir atšķirība starp sievieti un vīrieti? Vai tiešām ir sievietes, kuras pieļautu to, ka vīrs noteiktu, kādu apģērbu pirkt, kā vārīt tēju, vai kā pareizi mizot kartupeļus? Neredzu gan problēmu, ja sieva vīram, vai otrādi, no rīta pajautā, vai otrs nav aizmirsis mājās telefonu. Tomēr, ja šādi jautājumi tiešām kaitina, tad gluži vienkārši ir jāpieņem tas kā fakts, un no šādām situācijām jāizvairās. Te nu es tiešām neredzu, kā dzimums ietekmē šīs tīri cilvēcīgās īpašības.

Otrais posms: 30 – 40 gadi.

Bērni, darbs un mājas. Un visam kronis ir vīrs, kurš kategoriski atsakās uzņemties jebkādas rūpes par māju un bērniem, aizbildinoties ar sagādnieka lomu, lai gan patiesībā nemaz vairāk par sievu nepelna. Vēl vairāk, vīrs ir tas, kas liks visus iespējamos šķēršļus tam, lai sieviete varētu sevi realizēt profesionālajā jomā. Tad nu sieviete ir tā, kas pamet darbu, un pilnībā velta sevi mājām un bērniem. Padoms sievietēm ir pārdomāt to, vai patiesībā viņa tiešām vēlas karjeru, vai varbūt viņai pilnīgi pietiks ar rūpēm par ģimeni. Tomēr ja sieviete saprot, ka viņai tas tomēr ir svarīgi, tad vajag mēģināt sevi realizēt. Un, galvenais, klusēt kā partizānam, jo vīrietis tāpat nenovērtēs sievas sasniegumus. Laiks visu noliks savās vietās, un cipari bankas kontā pierādīs, kurš tad ir veiksmīgāks karjeras veidotājs.

Te jau nu sākas atklāta demagoģija. Bet varbūt stūrgalvība? Pirmkārt, kaļot lielos dzīves plānus, vai tiešām mīlnieki runā tikai par puķēm, kas tiks kaisītas viņu dzīves ceļā, un zvaigznēm, ko vīrs no debesīm nocels un liks sievas kāju priekšā? Man pašam šķiet, ka normāli ir tā, ka cilvēki viens otru iepazīstot viens otram stāsta par saviem sapņiem, un ko viņi vēlas sasniegt dzīvē. Un ja reiz skatījums uz dzīvi ir tik ļoti atšķirīgs, precēties un veidot attiecības nav spiesta lieta. Tāpat neesmu dzirdējis par to, ka par atteikšanos veidot ģimeni un dzemdēt bērnus kāds būtu sodīts ar nāvi. Tomēr, ja reiz tas ir tik svarīgi, ir laicīgi jādomā par to, no kā dzīvē būs jāatsakās, un ar kādu cilvēku kopā būs jādzīvo. Un, visbeidzot, nevajag izdarīt secinājumus cita cilvēka vietā. Piekrītu, ka ne vienmēr vīrieši pareizi māk izrādīt savas emocijas, tā, lai to saprastu arī sieviete. Taču tas nenozīmē, ka vīrietim neinteresē sava dzīvesbiedra jūtas un pārdzīvojumi, ja vien viņš tiešā tekstā to nav pateicis.

Trešais posms: 40 gadi un vairāk.

Sievietei ir parādījies brīvais laiks, ko veltīt karjerai. Tajā pašā laikā vīrietis joprojām cīnās ar saviem dēmoniem, un visam klāt nāk apziņa, ka šinī vecumā viņam vairs nav tā tvēriena, kas bijis jaunībā. Protams, visā tiek vainota sieva, kas nav ļāvusi viņam sevi pierādīt. Tad nu tālākā rīcība ir atkarīga no tā, vai vīrietis ir gļēvulis, vai tomēr viņam piemīt kāda vīrišķīga īpašība. Gļēvulis sāks taisīt riebeklības, krāpt, tomēr nespēs pieņemt lēmumu par šķiršanos. Otrs tips iesaistīsies atklātā konfrontācijā, mēģinās pazemot, līdz brīdim, kamēr pieņems lēmumu par šķiršanos. Un galvenā cietēja, protams, ir sieviete, kas nevienam nav nodarījusi pāri. Viss ir tikai tādēļ, ka vīrs nespēj samierināties ar faktu, ka sieviete pelna vairāk pa vīru. Risinājums ir klaja vīrieša ignorēšana un pievēršanās karjerai. Sapelnītā nauda sniegšot gandarījumu. Tomēr, ja sievietei vēl joprojām ir svarīga kopdzīve ar šo vīrieti, neskatoties uz to, ka viņš nav spējīgs būt par atbalstu, tad vienkārši ir jāņem no viņa tas, ko viņš spēj dot. Nekādas žēlošanas un piekāpšanās vīrieša kaprīzēm. Visu pārējo – seksu un gudras sarunas, ir jāmeklē citur. Tā visa rezultātā iespējams vīrs pats mainīsies, un pārvērtīsies par dārzeni, kas raksta memuārus.

Lieliski! Ar kādu smadzeņu kroku var izdomāt ko šādu, es nezinu. Protams, vīriešiem jūtas ir tikai pret savu mašīnu un darbu. Vīrieši krāpj savas sievas tāpēc, lai viņām ieriebtu, nevis tāpēc, ka viņiem pietrūkst kaisles vai sievietes uzmanības. Vīrieši vispār ir slaveni ar savu rīcību par spīti kādam. Un nevis sievietes. Diemžēl dzīvē ir redzēti daudz piemēri, kad kāds draugs vai paziņa sūdzas par to, ka viņa sieva vai draudzene ir tikai ķeksīša pēc, jo faktiski viņa ir laulāta ar savu darbu. Jā, ne visi uzreiz pieņem lēmumu šķirties. Daži mēģina pievērst uzmanību ar skandāliem, citi ar riebeklībām. Reizēm tiek izmēģināti visi līdzekļi. Taču neesmu vēl dzirdējis sūdzēšanos par to, ka kādam būtu slikti no tā, ka viņa sieva vai draudzene daudz pelna. Lielījušies gan ir daudzi. Un visbeidzot lieliskais ieteikums – seksu un kompāniju meklēt kaut kur malā. Kas tad ir tas, kas sievietei ir vajadzīgs no vīrieša, atskaitot pieminētās lietas? Man jau šķiet, ka divi mīnus divi ir nulle. Kas tad paliek pāri? Tēvs bērniem, formāls statuss „vīrs”? Jā, un es pazīstu šausmīgi daudz vīriešus, kas spēj samierināties ar sieviešu krāpšanu. Nu burtiski katrs otrais ir teicis, ka viņu nesatrauktu, ja viņa mīļotā pārgulētu ar kādu citu. Bet ja nopietni, man jau likās, ka teju katrs mūsdienās zina, ka sieviete nespēj piedot emocionālu krāpšanu, vīrietis – fizisku.

Kopsavilkums

Kopumā rakstā ir jūtama sāpe par neizdevušos dzīvi. Plaši tiek izmantoti vispārinājumi, personīgā pieredze tiek pasniegta kā vienīgais neizbēgamais dzīves scenārijs. Pilnībā tiek aizmirsts par to, kas tad ir tas, kādēļ cilvēki vispār izvēlās veidot attiecības. Un, protams, klasiskais triks ar tipiski sievišķīgu īpašību piedēvēšanu vīriešiem. Gribētos domāt, ka sievietes neuztver nopietni šādus rakstus. Ja tiešām gribas dzirdēt objektīvu viedokli par vīriešu uzvedības motīviem, nevaicājiet to sievietēm. Bet nevajag arī cerēt, ka visi vīriešu rīcības motīvi sievietēm būs arī saprotami. Kā arī nevajag cilvēcīgo laimi reducēt uz pieaugušiem bērniem un veiksmīgu karjeru. Un, lai kāds neuzskatītu, ka šis viss ir tipiski vīrišķais skatījums uz dzīvi, piebildīšu, ka šis raksts pirms publicēšanas ir izgājis manas sievas cenzūru.

Bildes autors: Liberoliber

Bilžu autoru mājaslapa: alekseymarina.com

Autora mājaslapa: Thomas Doering Fotodesign

Tad kāpēc ir vajadzīgs vest savu mīļoto uz teātri, koncertiem vai vismaz uz kādu naktsklubu iedzert kādu kokteili? Galvenais iemesls ir jau pieminētā rutīna. Pat nerunājot par gadījumiem, kad sievietēm apnīk ik vakaru pildāmie pavāra pienākumi, vairumu cilvēku nomāc darbadienas ikdiena un nemainīgais režīms. Katru dienu ir viens un tas pats – pamošanās, brokastis, darbs, mājas, vakariņas un gulta. Teju vai RIMI reklāmas silā: „Zēni! Vistiņa un kartupeļi ir gatavi”. Varat iedomāties, cik lielu seksuālo uzbudinājumu sniedz šāds ilgstošs režīms. Iespējams, atteikšanās no seksa ik vakaru piecpadsmit minūtes pirms aizmigšanas, ir vienīgais veids kā pamainīt jau tā nemainīgo ikdienu. Par režīmu – sekss pirmdienās un ceturtdienās, es vispār paklusēšu. Un vēl viena lieta – vai rutīnas nomocīta sieviete ir vispār iekārojama? Domāju, ka nē. Tas gan nenozīmē, ka katru vakaru jāierodas ar ziediem, jānodzied serenāde, jāatzīstas mīlestībā un tad tikai jāķeras pie lietas. Tādā gadījumā arī tas pārvērtīsies par rutīnu.

Tātad, pieņemsim, ka esam vienojušies par to, ka rutīna tas ir slikti. Ir kaut kas jāmaina nemainīgajā dzīves ritumā. Tomēr nevajag domāt, ja tu pirmdien skatījies futbolu, tad otrdien skatoties „Komisāru Reksi” būs līdzēts. Tava sieva vai draudzene diez vai to pamanīs no virtuves. Var jau būt, ka mūsdienās teju katrs vīrietis ir arī prasmīgs pavārs, tikai nez kāpēc joprojām ir jādzird teksti: „Kā man apnicis barot to „bobi”!”. Šo es varu apgalvot pilnīgi droši pat no savas pieredzes – ja vakariņu gatavošana kļūst par ikdienas pienākumu, no kura nevar izvairīties, tad ar laiku tas tiešām kļūst par zobu sāpēm. Uzreiz gan atzīmēšu, ka virtuve nav problēmas atslēga, tas bija tikai piemērs. Pat ja jūs mājās nevakariņojat, bet abi pavadāt laiku pie televizora, problēma paliek.

Variants numur viens – aiziet vakariņas paēst uz krogu. Pirmkārt, nav jāgatavo un nav jāmazgā trauki, un ja tava sirdsmīļotā tiešam gatavo katru vakaru, arī tas nav mazsvarīgs faktors. Tomēr tas nav galvenais iemesls, jo var jau pasūtīt arī picu uz mājām un iedzert vīnu. Svarīgi ir pamainīt vidi un telpu, pa kuru tu spēj pārvietoties arī pa tumsu un pusaizmidzis. Nav obligāti vienmēr iet uz krogu divatā, tomēr tā var būt iespēja parunāties vienam ar otru. Lai cik jocīgi tas nebūtu, tomēr izrādās, ka dialoga trūkums ir ļoti pat izplatīts. Ir dzirdēts viedoklis, ka patiesībā sievietēm jau nav ko teikt, un viņas spēj runāt tikai par „sieviešu lietām”. Jāsaka, kas klausās, tas dzird. Ja tevi neinteresē sievietes politiskie uzskati, cilvēcīgie pārdzīvojumi vai vismaz viedoklis par vakar redzēto filmu, tad varbūt problēma nav sievietē. Var jau uzskatīt, ka sieviešu „pļāpām” ir vieta sieviešu kompānijā, taču tad nevajag domāt, ka sievietes runā tikai par kosmētiku, apģērbu un matu ruļļiem, un nevis par jauno smuko kolēģi darbā, kurš aizvakar ir pateicis komplimentu. Nevajag arī brīnīties, ka sieviete runā tikai par bērniem, darbu un savu mammu, ja neko citu pēdējo divu gadu laikā neko nav redzējusi.

Un kas tad ir tas, kas dzīvē vēl ir jāredz? Protams, teātris, koncerti vai galu galā kino. Viena no izplatītākajām parādībām ir pseido-piekāpšanās. Mīļā, neiesim šodien uz futbolu. Tu gribēji uz kino, tāpēc es nopirku divas biļetes uz šī vakara šausmu filmu. Reizēm tomēr piekāpšanās ir kaut kas vairāk, kā izvēlēšanās darīt citu lietu no tām, ko gribās darīt pašam. Cita izplatīta parādība ir mēģinājums iespītēties un pierādīt, ka sievietes izvēlētā izklaide nekam neder. Es ticu, ka tas tiešām tas ir ļoti efektīvs veids, lai turpmāk izvairītos no teātra apmeklējumiem. Nez vai paņemot sievieti līdzi teiksim uz futbolu, gribēsies klausīties, cik šis pasākums ir stulbs un kā tādu „mēslu” var skatīties. Bieži vien var paņemt līdzi sievieti uz pasākumu, kurš viņu maz interesē, tomēr viņa mēģinās gūt prieku no kopā pavadītā laika. Turpretī vīriešiem ir maniere vienmēr burkšķēt par visu, kas nesagādā tūlītēju apmierinājumu. Par piemēru paņemsim teātra izrādi. Cik sliktai ir jābūt izrādei, lai viņā nesaskatītu pilnīgi neko interesantu un labu? Pieļauju domu, ka tieši sieviete ierosinās šādu pasākumu pamest. Pretējā gadījumā tomēr ir vērts kaut vai mēģināt izbaudīt pasākumu, nevis otro cēlienu pavadīt mašīnā vai bufetē. Netiek jau prasīts pēc izrādes dziedāt slavas dziesmas redzētajam, toties absolūta neieinteresētība gan var nokaitināt.

Bez šaubām, katrs pats izvēlās savu dzīves modeli, vai vēlas personīgi „izmīdīties pa grābekļiem”, tomēr, manuprāt, reizēm piedomājot var mēģināt nepieļaut tipiskākās kļūdas, kas lēnām, bet pamatīgi spēj noēst jebkuras attiecības, vai vismaz pieļaut šīs kļūdas daudz retāk. Ja tomēr jums liekas, ka rutīnas problēmas var risināt arī izklaidējoties atsevišķi – nav problēmu. Es, personīgi, šāda modeļa veiksmes formulai neticu. Bez tam, vai to tādā gadījumā vispār ir jāsauc par kopdzīvi? Drīzāk sadzīvošana zem viena jumta. Tomēr ar ārpus mājas pasākumiem nevajag iebraukt otrā galējībā, un pārvērst dzīvi par bohēmu. Arī divvientulība ir ļoti svarīga attiecībām.

Bildes autors: Julia Fuchs

Kur smelties idejas? Nu taču galvā. Cilvēka seksualitāte veidojas pusaudžu gados un pat ātrāk. Tieši pusaudžu gados ir ļoti attīstītas seksuālās fantāzijas, un šaubos, ka tās visas izdodas realizēt jau pirmajos seksuālās dzīves gados. Protams, ar laiku seksuālās fantāzijas attīstās un kļūst mazāk triviālas. Tajās parādās daudz vairāk detaļu un sīkumu. Ir vērts papētīt un paanalizēt seksuālās fantāzijas kairinātājus. Jūs sevī varat atklāt fetišu uz mežģīnēm, ādu, lateksu vai uniformām. Reizēm pat pretējā dzimuma matu krāsa var būt seksuāls kairinātājs. Ja izrādās, ka iekāri rada kontroles zaudēšana vai kustību ierobežošana, tad noteikti pamēģiniet acu aizsiešanu vai sasiešanu. Un nevajag uzskatīt, ka ir jāaprobežojas ar roku dzelžu izmantošanu.

Atgriežoties pie bērnības sapņiem, sapnim kļūt par kinoaktrisi vai foto modeli ir seksuāls konteksts. Nevajag par maz novērtēt sievietes vēlmi būt skaistākajai un iekārojamākai. Sarīkojiet fotosesiju, modes skati vai sptriptīzu. Jā, striptīzs var būt bauda ne tikai skatītājam, bet arī dejotājam. Nevajadzētu par zemu novērtēt elementāru dejošanu, kas arī lieliski vairo seksuālo iekāri, ja dejai pievieno devu kaisles.

Ja runājam par baudas fizisko pusi, tad visam pamatā ir pieskāriens. Parastākā atkāpe no tieša dzimumorgānu kontakta ir orālais sekss. Tomēr ar to viss neaprobežojas, un orālo seksu tomēr var uzskatīt par salīdzinoši ikdienišķu. Ir milzīgas iespējas variēt ar materiāliem, temperatūru, pieskārienu intensitāti un spēku visdažādākajās vietās. Var izmantot ledu, audumus, eļļas, krāsas, sveces, augļus un daudz ko citu. Galvenais noteikums, dariet visu lai neiegūtu termiskus vai ķīmiskus apdegumus, alerģijas un fiziskas traumas. Kāzusi tomēr var gadīties, taču lai izvairītos no nopietnākām problēmām, sāciet eksperimentus ar vienkāršākajām un drošākajām lietām, atstājot savu fizisko robežu pārbaudi uz vēlāku laiku. Nav ne vainas arī sex veikalu rotaļlietām, kuru galvenā funkcija tomēr ir sagādāt fizisku baudu, lai gan arī netrūkst lietu, kas attīsta jūsu fantāziju.

Visu pārējo netradicionālo seksu atstāju uz jūsu sirdsapziņas. Galvenais atcerieties, ka dot ir arī saņemt, tāpēc nevajag gaidīt, ka jūsu partneris sniegs jums baudu, kamēr jūs atslābinājies gulēsiet. Un arī ievērojiet mērenību, un nesāciet ar savu vistrakāko fantāziju realizāciju. Nākamajā rakstā paudīšu savu viedokli par pasākumiem ārpus mājas.

Foto autors: Ruslan Lobanov

Carl’s Jr./Hardee’s

Click here to view the embedded video.

Candie’s

Click here to view the embedded video.

Trimspa

Click here to view the embedded video.

Victoria’s Secret

Click here to view the embedded video.

Bieži vien vīriešu aizbildināšanās, ka viņi nesvin vienus vai otrus svētkus, ir saistīta ar spiedienu, ko rada cerības, kas tiek liktas uz šiem svētkiem. Lai vai ko teiktu sievietes, patiesībā viņas vienmēr gaida, ka viņas saņems ziedus, kādu mazu dāvaniņu un romantisku vakaru. Bailes no tā, ka kaut kas var neizdoties, arī liek vīriešiem nostāties aizsardzības pozā. Citus gadījumus un iemeslus neizskatīsim. Tad nu ir vērts arī pierādīt, ka izrādīt mīlestību un uzmanību var arī ikdienā.

Gadās tā, ka nav noskaņojuma, lai mīlētos – smaga darbadiena, rutīna vai kādas citas ne fizioloģiskas problēmas. Tad noskaņojuma radīšana ir risinājums. Nekas nevar būt labāks, lai atslābinātos, aizmirstu par ikdienas problēmām un gūtu enerģijas lādiņu nākamai dienai, kā romantisks vakars, kas vainagojas ar lielisku seksu. Vajadzība pēc fiziskas tuvības katram cilvēkam ir individuāla, un tai nav tendences krasi mainīties. Atsaluma brīži mēdz gadīties, taču tie nedrīkst būt ilgstoši. Pat, ja iemesls ir slimība, pēc izveseļošanās visam vajadzētu atgriezties iepriekšējās sliedēs. Ja tas nenotiek, tad acīm redzot ir problēmas, kuras ir jārisina. Ja jūs uzskatāt, ka sekss ik dienu ir iespējams tikai attiecību sākumā, un vienīgais veids, kā gūt šīs sajūtas no jauna, ir jaunu attiecību sākšana, tad varu ieteikt vienīgi gumijlēkšanu. Vienīgais īpašais jaunu attiecību sākumā ir adrenalīna daudzums. Toties attiecību sākumā nav ne zināšanu vienam par otru, nedz arī tāda uzticēšanās līmeņa kā ilgstošās attiecībās, līdz ar to nevar daudz ko atļauties. No otras puses nevajadzētu domāt, ka spēsiet mākslīgi uzlabot seksuālās attiecības, ja ar cilvēcīgām attiecībām būs problēmas, vai spēsiet palielināt fiziskās tuvības daudzumu. Pat ja jums kādu brīdi liekas, ka jums tas izdodas, ilgstoši to nespēsiet uzturēt, un sekos vilšanās.

Tad kas ir jādara, lai sarīkotu romantisku vakaru mājās? Patiesībā nekā daudz. Tik pat svarīgi, kā nepieiet lietai pavirši, ir nepārcensties. Sveču gaisma, pieklusināta mūzika, vīns, silta vanna, masāža – tas viss izklausās šausmīgi banāli, tomēr ļoti iedarbīgi. Mākslīgais apgaismojums, televizors, datora ekrāns – tas ir ikdienas darbs jūsu acīm. Sveču gaisma liks redzei atpūsties, ja vien nemēģināsiet sveču gaismā lasīt grāmatas. Bet nav arī jāpārcenšas. Viena svece pilnīgi ir pietiekama, lai apgaismotu vienu telpu. Varat novietot vairākas sveces pa visu māju, ja vien negrasāties pavadīt visu vakaru gultā. Tomēr der zināt, ka vairāk nav labāk. Ir dzirdēti precedenti, ka pārāk liela centība noved pie pretēja rezultāta. Sveces ne tikai maksā naudu, bet arī izdala temperatūru – degšanai ir nepieciešams skābeklis, un rezultātā romantisks vakars pārvēršas par traģisku neveiksmi. Lai arī mūzikai jābūt pieklusinātai, tomēr nevajadzētu domāt, ka romantiskiem vakariem der tikai balādes par mīlestību. Nevajadzētu gan arī izvēlēties dziesmas par otro pasaules karu, jo īpaši ja dziesmas teksts piesaista uzmanību. Izvēlieties jebkuru mūziku, kas izraisa pozitīvas emocijas jums arī. Laba izvēle varētu būt instrumentāla mūzika. Nevajadzētu arī domāt, ka romantisks vakars ir īstais brīdis iepazīstināt savu otru pusi ar tikai sev mīļu grupu, vai, vēl ļaunāk, mēģināt pārliecināt par to, cik šī mūzika ir laba. Labākajā gadījumā var panākt, ka jūsu otrā puse par šo grupu vairs dzirdēt neko negribēs, sliktākajā – jūsu romantiskā potenciāla pilnīgu norakstīšanu. Kādam alkoholiskajam dzērienam arī nav nekādas vainas, vienīgais, nevajag pārvērst to visu par ļembastu, kā arī atcerēties par alkohola anestezējošo efektu. Atsevišķos gadījumos anestezējošajam efektam ir savas pozitīvās puses, spriežot pēc „long life” prezervatīvu popularitātes, tomēr ja lietojiet prezervatīvus, tad kombinācija alkohols plus prezervatīvi ar anestētiķi var sagādāt problēmas. Un, visbeidzot, vakara programmā vajadzētu iekļaut ko īpašu – vannu, masāžu vai vienkārši izrunāšanos, nevis iededzot sveces, ieslēdzot mūziku uzreiz gāzties gultā. Ja esat izlēmis palutināt savu otro pusi ar vakariņām, neaizmirstiet arī, ka pārēšanās nekādi neveicina seksuālu noskaņojumu.

Tas bija raksts par noskaņas radīšanu. Turpmākie ieteikumi sekos nākamajos rakstos.

Bildes autors: Ztracena Duse

Autora mājaslapa: www.akishev.com