Vissliktāk ir tad, kad man filma ir pazudusi, ja es būtu vīrietis es izvēlētos gumijas lelli, nevis sevi, jo gumijas lelle vismaz ir klusa un viņas mantra nav: “Lieto prezervatīvu!”. Domāju, ka mans sniegums neko daudz arī neatšķiras no lelles snieguma.

Pakāpi augstāk, protams, ir stāvoklis, kad es visu atceros un varu visu pati izkontrolēt, tikai vīrietim tas varētu būt nepatīkami, jo es varu izmest savu slaveno frāzi: “Man nāk miegs!”, ja viņš tomēr dara to, ko parasti dara šādās situācijās t.i. cenšas man pieskarties, tad var dzirdēt šņācienu: ”Es guļu, pateikšu, ka gribēji izvarot!”. Šis stāvoklis nebūt nav tik bezcerīgs, jo iespējams ir arī sekss.

Ja tiek dzerta viena glāze mazāk, tad es esmu visnotaļ lietojama, bet tikai vienu reizi, t.i. mēs draudzīgi izlietojam vienu prezervatīvu, pēc tam es eju gulēt, viņš var darīt kā pašam tīk. Šajā stadijā no manis ir iespējams sagaidīt arī orālo seksu, bet tikai ar norunu, ja man partneris patīk.

Vislabākā es esmu tad, kad mans alkohola patēriņš ir ļoti minimāls, praktiski tuvs nullei. Es esmu gatava iesaistīties intelektuālajās galda sarunās un pacīnīties par vietu visrspusē.

Nav slikti būt alkoholu nelietojušai vispār droši vien, kad ir sekss, lai gan es neatceros nevienu tādu gadījumu no savas tuvākās seksa vēstures, bet es esmu pārleicināta, ka tāda reize ir bijusi, goda vārds!