Eiropā šāda rakstura muzeji īpaši populāri bija 1960-o gadu beigās un 1970-ajos. Pasaulei attīstoties un morāles normām kļūstot vaļīgākām, kopš tā paša gadsimta 90-ajiem gadiem gan tos biežāk dēvē par erotikas vai erotiskās mākslas muzejiem.

ASV pirmais seksa muzejs atvērās tikai 2002. gadā Ņujorkā. 2004. gadā tika atvērts līdzīgs muzejs arī Holivudā, taču nu tas savu eksistenci ir jau beidzis un tā vietā atrodas kāds veikals. Papildus tam, 2005. gadā Maiami tika atvērts pasaules erotiskās mākslas muzejs. Bet ar to šķietami konservatīvajiem amerikāņiem laikam arī pietika…

Eiropā toties šādi muzeji gadu gaitā ir skaitā auguši kā sēnes, viens pēc otra. Visbiežāk cilvēki zina Parīzes seksa muzeju, kurš atrodas netālu no slavenās Mulanrūžas – taču tādi ir arī daudzās citās Eiropas pilsētās.

Arī Krievijā ir seksa muzejs – Pēterburgā, atvērts 2004. gadā. Tā vadība ir pat pasludinājusi, ka muzeja ekspozīcijā atrodoties slavenā Rasputina “iekonservēts” dzimumloceklis.

Ļoti interesants muzejs ir atvēries 2007. gadā Londonā. Tā galvenā tēma ir nevis konkrēti priekšmeti un artefakti, bet gan pētījumi par orgasmu, seksuālajām tieksmēm un to disfunkcijām, u.c. Arī šī muzeja nosaukums liecina par tā pamatideju – “Amora – Londonas seksa un attiecību akadēmija”.

Aizraušanās ar seksa atribūtu glorificēšanu nav gājusi secen arī atturīgajiem austrumiem – šajās valstīs tāpat eksistē ļoti plaši seksa un erotikas muzeji.

Ja Jums plašāk interesē tēmas filozofija, iesaku izlasīt ļoti interesantu rakstu:

Marianna Beck, Jack Hafferkamp, THE ERA OF SEX MUSEUMS