Neskatoties uz skaļajiem nosaukumiem, cauri gadsimtiem BDSM ir bijusi normāla seksuālā prakse, ko piekopj ne tikai filmās redzēti tumsas valdnieki vai pašnāvības kāras meitenes, bet arī pilnīgi normāli, ikdienišķi pāri. Runājot vispārīgi – tā nav seksuālās perversijas pazīme, bet gan visbiežāk pēc abu (vai vairāku) seksuālo partneru piekrišanas izveidota rotaļa, kas atsvaidzina seksuālo dzīvi. Jūs bērnībā spēlējāt dakterus? Šie cilvēki dara to pašu, tikai mazliet “piparotāk”.

Cilvēki, kas ar to aizraujas, nav sadistiski monstri bez sirdsapziņas ēdām; BDSM rotaļām ir vesels noteikumu kodekss un drošības pasākumu sistēma, kas parasti tiek ievērota. Pēdējā attiecas, starp citu, ne tikai uz fizisko, bet arī emocionālo drošību.

Nereti vērotāji no malas saka: “Bet tas taču izskatās tik sāpīgi!” Bet cik reizes Jūs paši esat pēc seksa atklājuši uz sava ķermeņa uzsūktus un kostus zilumus, dziļus skrāpējumus, par kuru izcelsmi brīnāties? Seksa laikā taču nemaz nepamanījāt, kur tie radušies, kaut arī tam vajadzēja būt tik sāpīgi! Kaisle dara savu. Vienkārši katram ir sava pieļaujamo sāpju robeža, līdz kurai tās ir interesants pārdzīvojums un kurā brīdī kļūst par nopietnu apgrūtinājumu. Tieši to zinās Jūsu partneris arī BDSM spēlē, ja vien viņš ciena Jūs un Jūsu vēlmes. Bet citādi jau nemaz nav vērts ielaisties kādās attiecībās, vai ne?

Šai sakarā BDSM rotaļu partneri bieži vien iepriekš norunā kādu specifisku vārdu, kura izrunāšana dod otram (pārējiem) zīmi, ka spēle šādu vai tādu apsvērumu dēļ ir beigusies. Bet līdz tam visi ir savās lomās.

BDSM ir desmitiem dažādu paveidu, un katram no tiem ir raksturīgas savas lomas, atribūti un ietērpi. Domājams, mēs par to šeit vēl vēlāk parunāsim, ja vēlēsieties. Gaidu viedokļus komentāros – rakstīt vai nerakstīt turpinājumus.

Starp citu, ja kāds grib pamēģināt savas sajūtas pakļaušanās lomā, var pamēģināt izpildīt šo “vingrinājumu” (vairāk gan laikam tas attiecas uz daiļo dzimumu):